Kad
sagatavošanas darbi
ir veikti un noteikts
sēšanas datums
, var ķerties pie darba. Sēklu sēšana stādiem ir visai vienkārša, sēklu iesēšanas dziļums un dīgšanas temperatūra parasti ir norādīti uz sēklu iepakojuma. Ja jums ir pieejamas tā sauktās “mantojuma” sēklas (piemēram, ietītas avīzē), noderēs zemāk redzamā tabula.
Kā sēt sēklas stādiem
Lielākajai daļai sēklu nepieciešama iepriekšēja mērcēšana. Šī procedūra bieži tiek apvienota ar augu profilaktisku apstrādi un, ja vēlaties, ar augšanas stimulatoru lietošanu. Mērcēšana palīdz sēklām “pamosties” un samazina dīgšanas laiku par dažām dienām, tādējādi samazinot sēnīšu iespēju inficēt sēklas. Ir daudz veidu, kā mērcēt un apstrādāt sēklas. Savā pagājušā gada rakstā par šo tēmu esmu aprakstījusi dažus veidus dažādiem sēklu izmēriem.
Vienā konteinerā parasti liek 2–3 sēklas, lai līdzsvarotu dīgšanas iespējas un izvēlētos stiprāko dzinumu pārstādīšanai. Pārklājot sēklas ar augsni, tās viegli jāpieblīvē, lai sēklas saskartos ar zemi. Virsmu viegli apsmidzina ar aerosolu un pārklāj ar siltumnīci. Es saviem pomidoriem, kas nebija daudz, veidoju vienkāršu siltumnīcu no plēves un bambusa nūjām, taču solījos tuvākajā laikā atrast un apkopot vairāk ideju tīmeklī un sagatavot rakstu.
Katru dienu pārbaudiet konteinerus, vēdiniet tos un uzraugiet temperatūru. Siltumnīcas posmā ir viegli visu sabojāt, ja rodas pelējums.
Kā kopt stādus
Viss, kas nepieciešams, ir turēt stādus siltumā un mitrināt mēreni.
Kad pirmie asni parādās, siltumnīcu vajadzētu noņemt un nodrošināt papildu apgaismojumu. Fluorescējošās dienasgaismas lampas ir kompromiss, ja nav iespējams iegādāties fitolampas ar īpašu spektru. Labs risinājums ir LED lentas. Par papildu apgaismojumu vairāk lasiet iepriekšējos rakstos 1 , 2 un 3 . Lampa nedrīkst atrasties augstāk par 20 cm no asniem, jo tā nodrošina gan nepieciešamo apgaismojumu, gan siltumu. Bez papildu apgaismojuma augi mēdz izstiepties pēc gaismas, tāpēc konteinerus ik dienu jāpagriež. Optimālais gaismas ilgums attīstības stadijā ir 15–18 stundas.
Augsnei nevajadzētu būt pārmērīgi mitrai; līdz pirmajām īstajām lapām labāk ir mitrināt ar apsmidzināšanu, nevis laistīšanu. Kad parādās pirmās īstās lapas, laistīšana ieteicama caur apakšējo trauka daļu. Kādu laiku naktīs turpinu pārklāt konteinerus ar siltumnīcas segumu, taču neesmu pārliecināta, vai tas ir nepieciešams.
Mēslošana stādiem
Līdz ar pirmo lapu parādīšanos, augiem beidzas barības vielas, kas uzkrātas sēklās. No šī brīža jāsāk mēslošana, īpaši, ja izmantojat sterilu sākuma maisījumu (kūdra/perlīts/vermikulīts). Atšķirībā no podos audzētiem augiem, kuriem var izmantot lēni šķīstošos mēslojumus, stādiem nepieciešami šķidrie un ātri uzsūcošies mēslojumi.
Stādi ir ļoti jūtīgi pret temperatūru, īpaši mēslotajā augsnē. Auksta augsne samazina barības vielu uzsūkšanos, kavē baktēriju aktivitāti komposta mēslojumā. Lai mēslošana būtu veiksmīga, mēslojumam jābūt istabas temperatūras vai nedaudz siltākam.
Stādu saknes ir ļoti jutīgas pret augstām nitrātu un minerālvielu koncentrācijām, tāpēc vēlams izmantot vājāku mēslojumu, bet biežāk – reizi 7–10 dienās.
Stādu norūdīšana
Stādu norūdīšanu un aklimatizāciju var sākt, kad parādās pirmās lapas. Veidojiet mazu caurvēju, vienkārši pārvietojot roku virs augiem vairākas reizes dienā. Atveriet logu uz dažām stundām dienā, sākotnēji pārvietojiet konteinerus tiešos saules staros uz aptuveni vienu stundu dienā. Stādu pielāgošanās atklātai augsnei ietver arī vēsas naktis un mērenāku laistīšanu bez sildītas ūdens lietošanas. Viss jādara pakāpeniski un uzmanīgi, tikai ar veseliem augiem un ņemot vērā sugu īpašības – sezonas kāposti, selerija, salāti, mangolds labi pacieš īslaicīgus salus, bet tomāti, paprika, baklažāni un gurķi ir ļoti jutīgi pret aukstumu.
Pārstādīšana atbilstoši augšanai un izstādīšana augsnē
Nedrīkst gaidīt, līdz stādi pāraug savus konteinerus. Kad saknes pieskaras sienām, augi saņem signālu palēnināt augšanu. Pastāv uzskats, ka tieši tajā brīdī veidojas ražas apjoms un kvalitāte. Tiklīdz stādi ar īstajām lapām kļūst spēcīgāki un izaug vēl viens īsto lapu pāris, tos var pārstādīt konteineros, kas ir divreiz lielāki. Ja jūsu stādi aug kūdras maisiņos, tad tiklīdz redzat saknītes, kas izlien no sietiņa, – sāciet pārstādīšanu.
Daļa no aklimatizācijas būs stādu pārstādīšana augsnes maisījumā, kas sastāv no dārza augsnes un starta maisījuma proporcijās 50/50. 5–7 dienas pēc pārstādīšanas nemēslojiet un neradiet stādiem nevajadzīgu stresu.
Laiks un metode stādu pārstādīšanai augsnē ir pilnībā atkarīga no augu veida. Vispārējie ieteikumi ir šādi:
- Pārauguši un izstiepušies stādi dod zemu ražu.
- Dienu pirms pārstādīšanas augsne dārzā jāaplaista.
- Izvēlieties dienu bez vēja, vēlams mākoņainu.
- Aplaistiet stādus pēc pārstādīšanas.
- Mulčējiet stādus.
