Meklējot interesantas lietas par lauru, uzgāju ieteikumu iemērkt grūti dīgstošās sēklas Epina šķīdumā. Tādējādi radās jautājumi – sastāvs, drošība, efektivitāte Epina lietošanā.
Sāksim ar nedaudz ķīmijas. Epins sastāv no epibrazinolidu, nosacīti netoksiskas vielas. Tas ir brazinosteroīds.
Brazinosteroīds ir fitohormons, kas nodrošina auga imūnsistēmas normālu darbību stresa apstākļos – salnās, sausumā, slimībās utt. Tas ir fitosteroīds – adaptogēns, kas palielina organisma izturību un ir augšanas stimulators.
Enzīms atrodas katrā augu šūnā mikroskopiskās devās.
Epibrazinolidu, kas tiek izmantots Epina, iegūst sintētiskā ceļā un tas ir identisks dabīgajam fitohormonam. Epina ražotājs apgalvo, ka tas samazina smago metālu un radionuklīdu uzkrāšanos augu inficētajā zonā, pateicoties apūdeņošanai ar Epinu. Vēl preparāts pasargā augus no infekcijām un var kļūt par alternatīvu pesticīdiem.
Instrukciju par lietošanu neuzrakstīšu, uz iepakojuma viss ir detalizēti aprakstīts.
Atradu atsauksmi, kurā epins pasargāja zemenes no melnās kājas (man tas ir ienaidnieks numur viens). Tomēr atsauksmes autors uzstāj, ka apstrāde jāpaveic katru dienu mūža garumā, nevis tā, kā ieteikts instrukcijā.
Gatavais Epina šķīdums ir piemērots ne ilgāk kā 2 dienas.
Vēl ieteikums: veiciet apūdeņošanu tur, kur nav tiešas saules gaismas, jo preparāts iznīcinās ultravioletais stars.
Pieredzējuši dārznieki runā arī par negatīvajiem aspektiem, lietojot Epinu: augi ātri pierod pie preparāta un šūnas pārstāj ražot savus fitosteroīdus. Ir savdabīga alternatīva Epina – Cirkons .
Nedaudz mulsina drošības pasākumi, strādājot ar Epinu: strādāt tikai cimdos, pēc darba nomazgāt seju un izskalot muti, trauku sadedzināt vai mazgāt ar hlora kaļķiem…
Izmantot stimulatoru – izlemt jums.
