Šis gads bija mans ilgi gaidītais debijas gads. Visas ieceres pēkšņi īstenojās, un man nācās veikt “piecgadi vienā gadā”: būvniecība, remonts, dārzs. Ak, jā, vēl arī kaķi! Neatkarīgi no visiem plāniem, manā dzīvē parādījās viņi:
Kopumā esmu apmierināta ar pirmo ražu un pieredzi. Izmantoju maksimāli daudz netradicionālu risinājumu, no kuriem vairumu otrreiz neizmantošu, un par tiem stāstīšu turpmāk. Diemžēl procesā nefotografēju (nav labas optikas), taču nākamajā sezonā centīšos to labot.
Glāzītes no spunbonda, kokosriekstu substrāts un japāņu sasaistīšana
Dažas no galvenajām gada neveiksmēm ir pelnījušas izcelšanu atsevišķā sadaļā. Vēlos pēc iespējas detalizētāk aprakstīt problēmas un ceru, ka tas palīdzēs kādam izvairīties no laika, naudas un cerību izšķērdēšanas.
Stādiņu maisiņi no agroplēves
Lielākais vilšanās avots bija plaši reklamētās stādu glāzītes no netkātās plēves (agroplēve, spunbonds). Šādām trauciņiem ir nopietni trūkumi, kas ietekmēja visu augu veģetācijas procesu.
Galvenie spunbonda glāzīšu trūkumi:
- Sakņu bojājumi
- Sarežģīta pārstādīšana
- Nepietiekama stabilitāte
- Laistīšanas problēmas
Ja vēlaties izmēģināt spunbonda glāzītes, nepārceļiet uz tām visu stādu uzreiz
Tomāti un paprikas aktīvi audzē sānu saknes, kas caurplūst šādu glāzīšu audumu. Pēc dažām dienām atsegtās saknes izžūst, augi cieš un ievērojami atpaliek augšanā salīdzinājumā ar kaimiņiem plastmasas glāzītēs. Saknes, kas izaugušas caur dibenu, sāk pūt. Pārstādīt un pārvietot uz lielāku trauku kļuva ļoti grūti, un atkal cieš saknes.
Spunbonda glāzītes ir nestabilas, tās labi stāv tikai cieši saliktas kopā vienā paplātē vai aizpildītas ar pārlieku blīvu augsni. Bija grūti izvietot krūmus augšanas laikā, turklāt saknes spēja ieaugt kaimiņu maisiņā, un šīs trauslās saites nācās pastāvīgi bojāt. Šī problēma bija īpaši aktuāla tomātiem – viņu saknes ir izcilākas par stumbriem.
Vienīgā mana fotogrāfija ar stādu spunbonda glāzītēs
Augsne auduma maisiņos ātri izžūst. Jā, pārlaistīt stādu spunbondā ir grūti, bet, ja augsne ir labi drenēta, mitrums aizplūst arī caur maisiņu sienām, un saknes nepaspēj uzņemt ūdeni. Rezultātā sakņu sistēma attīstās uz leju, sānu saknes iet bojā, un mēs iegūstam ļoti kompakto augu ar sīku sakņu sistēmu, kas sāks atjaunoties tikai pēc pārstādīšanas atklātā augsnē.
Pārstādīšana no spunbonda augsnē radīja problēmas arī turpmāk. Daži ieteikumi paredz stādīt tieši maisiņos, ko es izmēģināju ar dažiem gurķu augiem - rezultāts bija nožēlojams. Radās iespaids, ka saknes vispār neattīstās, augi paliek miniatūri. Iespējams, ar tomātiem viss būtu bijis nedaudz citādi. Taču, ja maisiņus noņemt, visa zemes koma sabrūk, saknes nolūzt. Vairs nekādu maisiņu.
Kokosriekstu substrāts un tā problēmas
Pirmo reizi audzēt stādus tīrā kokosriekstu substrātā bija vēl viena kļūda, papildinot maisiņu problēmas. Pirms tam izpētīju šo jautājumu, pat uzrakstīju šo rokasgrāmatu par kokosriekstu substrātu , un sekoju pieredzējušu audzētāju padomiem. Kaut kas nesanāca.
Šādi izskatās presētais kokosriekstu šķiedras brikets, ko izmanto, īpašā veidā samērcējot un sagatavojot pirms augu audzēšanas
Kokosriekstu šķiedra ir pilnīgi “tukša”, tai ir nepieciešams regulāri pievienot minerālvielas (tā saukto “kompotu”). Tas prasa laiku, disciplīnu un zināšanas, kas nav piemērotas iesācējiem. Bez speciāliem analizatoriem nav iespējams kvalitatīvi veikt buferizāciju, kas negatīvi ietekmē augus.
Kokosriekstu substrāts ir lielisks drenāžs, tas vispār netur mitrumu – viss ūdens uzkrājas paplātes apakšā. Atkarībā no šķiedras frakcijas (maluma) substrāts var būt pārāk brīvs, nepietiekami saķepot, lai nodrošinātu pareizu sakņu sistēmas attīstību.
Nākamajā sezonā pārpalikušo briketu izmantošu augsnes maisījumā kā neaizstājamu irdinātāju, aeratoru un drenāžu. Bet tīrā veidā neredzu nepieciešamību to izmantot, pat ņemot vērā tā nosacīto sterilitāti (labāk augsni sagatavojot pievienot fungicīdus vai apdzīvot to ar labvēlīgām baktērijām).
Japāņu (ķīniešu) tomātu sasaistīšanas metode
Viens pats esmu vainīga, ka nolēmu izmēģināt. Šķietamā metodes vienkāršība un ģenialitāte ir radīta vienīgi demonstrācijai video – reālos apstākļos tas ir nogurdinošs, problemātisks un kaitinošs veids, kā atbalstīt un piestiprināt tomātus.
Neveiksmīgs tomātu sasaistīšanas veids Japāņu metodes izmantošana saites izveidošanai prasa kilometrus auklas, un visi augi rindā tā vai citādi tiek saistīti vienā sistēmā. Nav iespējams izņemt krūmu vai veikt darbus ar konkrētu augu, netraucējot visu rindu.
Nav pie kā piesiet tomātu ķekarus, jo aukla stipri noslīd zem tomātu lakstu un stiebru svara, īpaši, ja audzējat augu ar diviem vai trim stumbriem. Pirmajās 2-3 nedēļās šāda saistīšana izskatās labi, bet pēc tam nācās izdomāt visdažādākos palīgrisinājumus un pārsaistīt gandrīz 50 krūmus katru nedēļu.
Šajā sezonā izmantošu Valērija “Dārza un dārzeņdārza ar savām rokām” sasaistes metodi.
Ir arī kas cits, kas netika izdarīts – mēs vispār neiestādījām nevienu koku vai krūmu. To vajadzēja paveikt. Tagad jau būtu iesakņojušās avenes, upenes, ābeles un aprikozes. Tāpat nemanāmi pagāja laiks, un es neieguldīju pūles vienīgās vecās ābeles sakņu apstrādē un sanitārajā apgriešanā. Iepriekšējie īpašnieki tai veica deviņas potēšanas. Daži ābolu veidi joprojām nes augļus.
Kas izdevies
Izdevās gandrīz viss. Pareizāk sakot, izauga gandrīz viss iestādītais un iesētais. Uz vietas neizdevās izaudzēt Briseles kāpostus, kuri tika iesēti maija beigās neveiksmīgā vietā tieši augsnē. Pat 60 kartupeļu bumbuļi deva pietiekamu ražu, kas mums diviem pietiktu līdz februāra vidum.
Tunelis no agrošķiedras un stiklašķiedras armatūras
Apskatīju “Vogorode.Pro” ieteikto armatūru no stiklašķiedras siltumnīcām un esmu ļoti apmierināta. No pārklājuma materiāla pašrocīgi sašuvu tuneļus ar kabatiņām armatūrai, un pirmo reizi visa mana svaigi izstādītā dēstījuma daļa atradās šajos agrošķiedras tuneļos. Vienīgā neērtība — nepieciešamība pacelt audumu laistīšanai un pārbaudei.
Saule nepārkarsē, lielākā daļa kukaiņu netiek zem seguma, aizsardzība no vēja ir lieliska. Vienīgi skudrām ļoti patika, un tās sāka grauzt manus kāpostus. Šajā gadā noteikti fotografēšu un pastāstīšu sīkāk par saviem tuneļiem. Starp citu, tie paglāba dažus augus no maija krusas.
Atklātās grunts tomāti
Omnia F1 (Nongwoo bio co. ltd Koreja) – determinants tomāts ar augļu formu kā plūmes. Reāla izturība pret astoņām slimībām. Mans džekpots. Lētās sēklas ar 100% dīgstspēju, augi izturēja visas manas kļūdas un krusu nedēļu pēc stādīšanas.
Audzēju vairākos stumbros, jo nebiju vēl izpētījusi krūmu formēšanu un nolēmu pirmo reizi neko nejaukt neko. Augstums ap 120–140 cm, var būt arī augstāks, ja audzē vienā vai divos stumbros.
Krūmi bija pārpildīti ar augļiem, nācās piesiet ķekarus un stiprināt dzinumus. Garša kā pienācīgai “tehniskajai” plūmei – konservos veidā perfekti, salātos apmierinoši. Esmu pasūtījusi Omniju arī šim gadam – tā noteikti nepievils.
Pink Top F1 (Nongwoo bio co. ltd Koreja) – rozā ne-determinants. Nebija nekādu slimību. Ļoti garšīgs tomāts, izteikti salds, ar izteiktu tomātu aromātu. Garšoja pat nepilnīgi nogatavojušies augļi, kas hibrīdiem nav tipiski. Audzēju vairākos stumbros, tāpēc šķirne pilnībā sevi neparādīja. Pagaidām neatkārtošu, jo atklātā laukā nevaru nodrošināt ideālus apstākļus ne-determiantām šķirnēm.
Uno Rosso F1 (United Genetics Itālija) – zemu augoša sarkanā plūme. Visi krūmi saslima ar iespējami iespējamām slimībām (visi fungicīdi tika izmantoti pēc Sīngentas metodikas, precīzos termiņos). Pēc garšas Uno Rosso ir interesantāks par Omniu, bet slimību dēļ izdevās novākt ne vairāk kā pusi augļu. Konservētas formas garša un tekstūra bija lieliska, miza – blīva. Ražība ļoti augsta. Pagaidām neatkārtošu.
Uno Rosso, kādam tam bija jābūt ideālā gadījumā
Yellow River F1 – Uno Rosso brālis, dzeltenā plūme. Ražība bija zema, garša… trūka. Augļos bija balts serdes vidus. Gandrīz nesaslima.
Kopumā man bija ap 50 tomātu krūmiem, un raža bija pietiekama gan ēšanai, gan dalīšanai, gan konservu pagatavošanai. Manai mazajai ģimenei šis tomātu krūmu daudzums bija pietiekams, neskatoties uz dažām neveiksmīgām šķirnēm.
Gurķi
Šīs sezonas galvassāpes. Neveiksmīgs pavasaris lika trīs reizes pārsēt gurķus, un ne man vienai. Sākumā bija pārāk mitrs un auksts, nākamo sējumu sagrāva skudras un nematodes. Visi šķirnes viena otrai piekāpās slimībām, neraugoties uz preventīvu fungicīdu un insekticīdu izmantošanu. Nākamreiz tikai ar dēstu.
Kibria, Crispina F1 – neizdevās nogaršot. Bitenes apputeksnētā Sonata F1 priecēja līdz rudenim – garšīgs, ražīgs, neslimīgs gurķītis. Pasalimo no Syngentas radīja vilšanos. Pēdējā brīdī stādītā Amur F1 attaisnoja visas uzslavas, pilnībā atbilstot aprakstam.
15 Sonata krūmi un pāris Amur krūmi pilnībā nodrošināja gurķus salātiem un konservēšanai.
Saldie pipari
Pieļauto kļūdu dēļ dēstu stadijā pipari pilnībā neparādīja savu potenciālu. Tomēr bija viens japāņu hibrīds, kurš paliks manā sarakstā vēl vairākām sezonām.
KS 2458 F1 no KITANO, kapijas veids. Lieli augļi ar mazu sēklu kameru, saldi un aromātiski. Nesaslima, bija pilnībā noklāts ar augļiem. Augs augsts, izturīgs pret aukstumu.
Brīnišķīgs saldais pipars no Kitano KS 2458 F1
Īpašu iespaidu neatstāja Minerva F1, Gavrišas firmai piederošie “Bubenci” (vairs nekas no šiem “selekcionāriem”), prizmas formas F1. Ir vēl čehiskais Ingrid, vēls brūnais – 5 krūmiņus izmēģināšu šajā sezonā.
Ziedkāposti
Кasper F1 un Fargo F1 - labi hibrīdi ar spēcīgām, lielām ziedkopām, noteikti atkārtošu jaunajā sezonā. Audzēju ziedkāpostus caur stādiem. Romanesko un violetos ziedkāpostus sēju tieši zemē - galviņas neveidojās. Neredzu jēgu tos atkārtot.
Pupiņas (sparģeļu pupiņas)
Tās bija viena no galvenajām “vēlamām” kultūrām, ļoti mīlam tās un saldējam ziemai. Taču nācās pārsēt visu, izņemot “Zelta zvaigznes” šķirni – pupiņas tika noēstas zemē dīgšanas stadijā. Serengeti, Blaue Hilde, Purple Teepee un Paloma nebija iespējas izmēģināt. Tā vietā iesēju vietējās šķirnes no lētām pakām. Gala rezultātā gan tika nogaršotas svaigas, gan arī saldētas visam sezonam.
Briseles kāposti
Nopirku visdārgāko – Franklin F1. Izaudzēja skaistus, ciešus mazos kāpostus un… tika iznīcināti baltspārņu dēļ. Neviens līdzeklis neietekmē šo elles radību. Mazie, baltie tauriņi izsūca visu dzīvību no maniem kāpostiņiem, sakrāja medus rasu, uz kuras sadūdoja simti lapsenes un mušas, bet beigās to visu pabeidza kvēpu pelējums. Pagaidām neesmu izlēmusi, vai ir vērts mēģināt vēlreiz, jo negribu iegādāties speciālo līdzekli pret baltspārni (Teppeki).
Zaļumi un garšaugi
Salāti “Pearl Gem” un “Estroza” no profesionālajām iepakojumiem ļoti iepriecināja ar garšu un dīgstspēju. Tie vispār neizstiepjas, turklāt nesagaidīju arī sēklas. Spināti “Spiros” – viena paka ar 200 sēklām pietika gan saldēšanai, gan salātiem. Raženais, mīkstais spināts ar milzīgām lapām, kuru noteikti atkārtošu arī šogad.
Mangolds negaršoja – tam bija nepatīkama svaigas bietes pēcgarša ar savelkošu rūgtumu. Arugula, borrāgo, pētersīļi (“Gigant de Italia”), dilles (“Mamont”), lapu selerijas, pak choi un mizuna – garšas svētki! Pusdienu laikā gāju pagalmā un salasīju visu pa druskai…
Un vēl sīpoli. Galvenais mērķis bija izaudzēt puravus un zālauga sīpolu (šnitloku). Puravus audzēju caur stādiem, apgriežot saknes un “matus” – rezultāts ir vidējs. Šķirnes: Šveices gigants, Careta un Elefants. Vietu biju izvēlējusies, kur pēcpusdienā ir ēna, kas puraviem nepatīk. Par spīti tam, pietika gan saldēšanai, gan sezonas patēriņam. Šnitloks izrādījās vienkāršs, parasts sīpols ar galviņu, nepareizs materiāls. Tas pats bija ar “Winter Silver” šķirni uz spalvām – uzaudzis puravs.
Mēslojumi un augu aizsardzības līdzekļi
Maksimālā programma tika veikta gan dārza ķīmijai, gan bioloģiskajiem preparātiem. Secinājums pats par sevi kļuva acīmredzams – jo vienkāršāk, jo labāk. Trihodermas un sienas nūjiņas audzēšana, protams, ir aizraujoša, taču prasa laiku, uzmanību temperatūras un citiem režīmiem, kā arī pašdisciplīnu.
Galu galā es tomēr atgriezos pie ķīmiskās augu aizsardzības, jo regulāras nedēļas apstrādes ar mēslošanu un citiem dārza darbiem man neizdevās. Turklāt laputis un Kolorādo vabole absolūti ignorēja Actofit un tā analogus.
Profilaktiskās un ārstnieciskās apstrādes ar fungicīdiem un insekticīdiem veicu pēc Syngenta ieteiktajām shēmām. Ne vienmēr lietoju viņu preparātus, bet aktīvās vielas izvēlējos no viņu arsenāla.
Augu barošana tika veikta pēc shēmām, kuras ieteica Valerijs no Youtube kanāla “Sava Dārza Rokas”. Sākot no stādiem līdz pēdējām laistīšanām. Esmu ne tikai apmierināta ar rezultātu, tas ir īsts ceļvedis iesācējiem. Dažas zināšanas ieguvu no kanāla “Procvětok”, īpaši par mēslošanas ķīmiju un bioloģisko preparātu lietošanu. Šos divus kanālus iesaku skatīties.
Nākamajā sezonā plānoju dokumentēt visu “procesa gaitā” – no stādījumu sēšanas līdz ražas novākšanai. Šāds materiāla izklāsts būs daudz noderīgāks iesācējiem. “Dabiskās” lauksaimniecības nesolu. Veiksmi visiem jaunajā gadā!
