Vēlos godīgi atzīties – nekad neesmu mīlējusi rakņāties zemē. Bērnības atmiņas par darbu dārza dobēs joprojām liek nodrebēt – karstums, kukaiņi un sāpes mugurā. Tieši tad es nolēmu – viss! Nekādu tomātu un kartupeļu! Pat puķes neaudzēšu! Bet, laikam ejot, man sagribējās uz palodzes novietot pāris kaktusus… Pērkot kaktusus, ievēroju dažādo sukulentu piedāvājumu, kuri ir viegli kopjami, un izveidoju kompozīciju no vairāku veidu augiem. Pēc kāda laika man iepatikās efejas, tad fikusi, un viss aizgāja savu gaitu.
Manu aizraušanos ierobežoja tikai biežā pārcelšanās, jo ar palmām spaiņos pārvākšanās kļūst sarežģītāka…
Un tā, gadu no gada, es apslāpēju savu kaislību, sapņojot par savām mājām, kur no lustras karāsies liānas. Taču pienāca brīdis, kad, atskatoties atpakaļ, sapratu – jādzīvo tagad, nevis rīt. Es izlēmu ierīkot savu mazo aromātisko garšaugu dārziņu mājās, pavisam nelielu dārziņu uz palodzes!
